Iveta Dzērve, “Zirgu asistētas terapijas un mācīšanās centrs” dibinātāja: “Zirgs mūs nevērtē un nenosoda, viņam nav svarīga cilvēka pagātnes pieredze. Zirgam vieglāk uzticēt sāpīgās lietas, jo komunikācijā ar to rodas sajūta, ka “zirgs mani saprot un jūt”.

Tai pat laikā zirgi ļoti jūtīgi reaģē uz cilvēka emocijām, uzvedību, kustībām, pat balss tonalitāti. Pateicoties zirga reakcijai, ir iespējams veiksmīgi fiksēt problēmas vai nianses, kas cilvēkam jāuzlabo vai jāattīsta.
Terapeitisks efekts var būt pat no fiziska darba ar zirgiem. To aprūpe, barošana, kopšana. Tieši rūpes attīsta empātiju, palīdz savā dzīvē ieviest zināmu sistēmiskumu, attīsta atbildību.”

Brīdī, kad esam ar zirgu, parādās vieta klusumam. Nemitīgais domu juceklis apstājas. Mēs esam ar dzīvnieku, kurš mūs nenosoda , nevērtē un vienlaikus, atšķirībā no suņa vai kaķa, zirgam nav nepieciešama TĀ īpašā cilvēka uzmanība.

Lai būtu kopā ar brīvu zirgu, to sadzirdētu un zirgs sadzirdētu cilvēku, ir jāspēj spert soli pretī savām bailēm, nepārliecībai, ne – redzēšanai un ne- dzirdēšanai. Jāmācās uzticēties, būt pārliecinošam un pārliecinātam.