Augusta stallis
Stallis ir saimnieku – Ivetas un Guntara Dzērves mīlestība un ikdiena, tāpēc viņi ir ieguldījuši savu mīlestību un darbu šīs vides sakārtošanā, dāvājot prieku tiem, kas grib iepazīt un saprast zirgu. Saņemot milzīgu mīlestības, prieka un enerģijas devu no mūsu zirgiem.
Iveta Dzērve, Augusta stallis saimniece un Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas centrs izveidotāja: “Zirgs mūs nevērtē un nenosoda, viņam nav svarīga cilvēka pagātnes pieredze. Zirgam vieglāk uzticēt sāpīgās lietas, jo komunikācijā ar to rodas sajūta, ka “zirgs mani saprot un jūt”. Tai pat laikā zirgi ļoti jūtīgi reaģē uz cilvēka emocijām, uzvedību, kustībām, pat balss tonalitāti. Pateicoties zirga reakcijai, ir iespējams veiksmīgi fiksēt problēmas vai nianses, kas cilvēkam jāuzlabo vai jāattīsta. Terapeitisks efekts var būt pat no fiziska darba ar zirgiem. To aprūpe, barošana, kopšana. Tieši rūpes attīsta empātiju, palīdz savā dzīvē ieviest zināmu sistēmiskumu, attīsta atbildību.”
Augusta stallis filozofija
Barā galvenais ir strikta kārtība un hierarhija. Jo tas, pirmkārt, nozīmē drošību.
Līderis savu līderību nepaudīs ar daudzvārdību. Viņš ir „mazrunīgs“ ( ja dzen kādu, tad par lietu), garā spēcīgs. Tāpēc arī cilvēkam, kuram uzticas zirgs – līderis, ir jābūt garā spēcīgam. Mierīgam, bet noteiktam. Konkrētam.
Barā katram zirgam ir sava vieta. Un „iekarot“ augstāku pozīciju iespējams tik sevi pierādot. Piebiedrojas jauniņais, tātad netiks laists pie „kopējā galda“ ēst, būs jāpastāv maliņā un jāpagaida, kamēr vecie paēd.
Labs sevis pierādīšanas piemērs ir mūsu Hasadans vai Dancis. Ilgi bars viņu atstūma, līdz kādu dienu, kad attālajā mežā uzdarbojās mednieki, dārdinot savus šaujamos un viss barā panikā bēga, Hasadans krūtis izgriezis devās skatīt, kas TUR īsti notiek. Rādot pārējiem – hei, nav jāuztraucas! Nākamajā dienā viņš jau ēda pie kopgalda.
Katram zirgam ir savs raksturs. Katrs ir personība. Kad Avelīna piebiedrojās baram, viņa tajā iegāja ar „sejas“ izteiksmi – jums būs mani cienīt un godāt. Nekādas klapes nebūs. Ātri sapratusi, kurš ir kurš, viņa par savu labāko draugu sievišķīgi gudri izvēlējās bara vadoni –Lezoto. Kādu laiku viņa bija Lezoto „kakls“. Taču nepagāja ne gads, kad Avelīnas vietā stājās Kerola. Un nu jau gadus trīs viņa ir Lezoto “labā roka”. Ar katru gadu stabilāka un nozīmīgāka, jo tagad jau Lezotu kļuvis ar vienu aci akls un slimu sirdi. Tas gan viņam netraucē saglabāt savas līdera pozīcijas barā.
Cilvēkam ir vajadzīgs zirgs. Dažādu iemeslu dēļ. Sportam un sevis pierādīšanai; peļņai….Vai tāpēc, ka vienkārši mīl un vēlas saprast sevi un zirga dabu.
Zirgam noteikti ir vajadzīgi citi zirgi. Vai zirgam ir vajadzīgs cilvēks?
Grozs ir tukšs.