Zirgi ir mana dzīve un skola

Zirgi vienkārši ir mana dzīve un ikdiena jau vairāk kā 20 gadus. Mana mīlestība sākās parastā zirgu nomā, kur mācījos jāt. Jau tolaik man radās jautājums, kāpēc kāds zirgs mēdz cilvēkam kost un cenšas savu jātnieku nomest. Kāpēc ķēve, kuru biju iemīļojusi, neizskatās priecīga un enerģiska dodoties kārtējā izjādē (dienā tādas mēdza būt daudzas reizes un jebkuros laika apstākļos) ar tā saucamajiem nomniekiem. Taču īpaši atbildes es nemeklēju un iegādājoties savu pirmo zirgu, tieši tāpat kā daudzi man līdzīgi “hobijnieki”, “dzenāju” savu zirgu hordā; jāju, īpaši nesaprotot ko un kāpēc es kādā brīdī daru, un, galvenais, neklausījos savā zirgā. Jo, lai klausītos, ir jāredz, jādzird un jāsaprot.

Mani pirmie divi zirgi tika iegādāti lielā zirgaudzētavā, kur kādu laiku arī tika turēti. Jā, es daudz iemācījos, vērojot un klausoties audzētavas īpašnieci un viņas stāstus. Un arī toreiz man radās jautājumi. Kāpēc ērzeļi tur mēnešiem tiek turēti boksos bez iespējas brīvi katru dienu izkustēties. Vai tiešām auzu kilogrami jādod katru dienu zirgiem, ja tiek faktiski netiek fiziski noslogoti. Un vai tiešām ir pareizi “izraut” mežonīgu zirgu no bara, ar varu uzlikt viņam apaušus/iemauktus, steidzami un visai skarbi to apjāt, lai jau burtiski pēc mēneša to varētu pārdot… Tikai pēc laika sapratu, ka arī mans lielais Lezoto tieši šādā veidā savulaik tika “apstrādāts”, tāpēc joprojām (drīzumā jau būs pagājuši vairāk kā 10 gadi), viņam ir vairākas aizliegtās zonas un lietas, ko cilvēks nedrīkst darīt.

Es ilgi meklēju savu ceļu pie zirgiem. Caur asarām, lauztām ribām un rokām, zilumiem, kritieniem. Un visos gadījumos es maksāju tikai un vienīgi par savām kļūdām, muļķību un pieredzes trūkumu.

Zirgi ir mana dzīve un skola. Bez zirgiem es nebūtu iemācījusies, ka lēnāk ir ātrāk. Nebūtu līdz mielēm pārliecinājusies, ka “es zinu, ka nezinu”.

Zirgi neļauj man novecot! Un tikai tagad saprotu, ka mans mūžs noteikti būs pārāk īss, lai es kļūtu par ideālu savu zirgu saimnieku. Joprojām kļūdos; joprojām meklēju pareizo ceļu zirgu apmācībā – maksimāli humāni, panākot sadarbību un ieinteresētību no zirga puses. Priecājoties par katru pussolīti mūsu kopējā attīstībā.

Augusta stallis saimniece Iveta Dzērve