Kerola ir ļoti jūtīga. Uzmanīga. Tik ļoti uzmanīga, ka parasti ir pirmais zirgs ar ko iepazīstas Zirgu asistētās terapijas centra mazākie klienti – bērni.
Šodien Kerola mani pārsteidza. Uzdevums bērniem bija “izveidot attiecības” ar zirgu, vienkārši ar to kopā pastaigājoties. Brīvu zirgu. Bez pavadas. Tādejādi sniedzot iespēju zirgam izvēlēties palikt kopā ar bērniem vai doties projām.
Kerolai bija iespēja aiziet. Abi bērni stāvēja un neizrādīja par zirgu interesi. Samulsuši. Kautrīgi. Aizgriezušies no zirga projām.
“Ejam!?” teica Kerola vienam no mazajiem, maigi pieskaroties cepures bumbulim. “Pievērs man uzmanību, lūdzu,” viņa “atkārtoja “ pēc maza brīža, uzliekot galvu uz pleca puikam. Pienākusi soli tuvāk, viņa ar purnu maigi pabaksta otru un apstājas blakus. Ejam!
Kerola neiet projām, kaut viņai ir iespēja. Viņa var pienākt klāt man, kā parasti dara, kad nav ieinteresēta darboties vai nav kontakta ar zirgu terapijas centra klientu.
Šoreiz viņa aicina, lūdz un meklē šo kontaktu ar abiem brāļiem. Pēc brīža visi trīs lēnām, sākumā nedroši un nepārliecināti, bet dodas kopīgā pastaigā. Mūsu Kerola uzmanīgi un iejūtīgi iet soli solī blakus mazajiem brāļiem.
Grozs ir tukšs.