Kad redzu, ka neskūti jauni, veselīgi un spēcīgi zirgi pie mazākā vēsumu tiek apsegti ar segām, domāju – ja tas zirgs spētu izteikties, nez, kāds būtu viņa vēstījums?

Diemžēl cilvēka dabā ir savu mīlestību pret dzīvnieku izpaust rūpēs, kas nereti pārvēršas pāraprūpē. Kas jau var būt kaitīga dzīvniekam.

Zirga termoregulācija ir sarežģīta, bet ļoti precīza sistēma, kas izveidojusies evolūcijas gaitā, dzīvojot brīvā dabā ar lielām temperatūras svārstībām – no karstām vasarām līdz bargām ziemām. Zirga organisms pats spēj uzturēt optimālu ķermeņa temperatūru, ja vien cilvēks ar pārmērīgu iejaukšanos šo mehānismu netraucē.

Aukstums pats par sevi zirgam nav kaitīgs. Daudz bīstamāka ir nepareizi un zirgam nepiemēroti apstākļi, kas traucē zirga dabiskajiem termoregulācijas mehānismiem. Šis attiecas gan uz aukstiem laika apstākļiem, gan karstiem.

Zirga apmatojums – dabiska aizsardzība. Zirga apmatojums ir svarīgs fizioloģisks aizsargmehānisms. Tā ir dabiska barjera pret aukstumu, vēju un mitrumu. Gadalaikiem mainoties, zirgiem izaug biezāks apmatojums. Aukstā vai mitrā laikā šie ziemas mati saceļās un starp tiem izveidojas nelielas gaisa kabatas. Efekts ir kā biezai segai. Lūk, kāpēc es esmu pretinieks zirgu skūšanai, jo tādejādi cilvēks izjauc šo dabas doto zirga dabisko termoregulācijas sistēmu. Tā tiek izjaukta arī izskujot uz zirga ķermeņa sirsniņas, burtiņus, zvaigznīte utt. Šo muļķību darot (atvainojos par tiešumu), cilvēks nedomā par zirgu. Izskujot figūras, dabiskā termoregulācija kļūst nevienmērīga.

Un, nē, zirgs nav cilvēkam “pateicīgs” par noskūšanu un pēc tam apsegšanu ar segām. Jo zirgs grib savu ziemas kažoku ar ko var normāli izvārtīties sniegā, drusku tur pagulšņāt un būt laimīgs.

Protams, ir izņēmumi. Tie ir veci un slimi zirgi, kuriem pievēršam papildus uzmanību. Taču arī šeit uzsvars uz veselību. Piemēram, mūsu 28 gadus vecajam Bucim ir tāds kažoks, ka par segas uzklāšanu viņš, ja spētu, man paustu skarbus vārdus. Tātad atslēgas vārds ir veselība. Un – zirgi, kas pārsvarā tiek turēti stallī un ir sporta zirgi ar intensīvu treniņa grafiku.

Tiek nodrošināts siens – nepārtraukti. Kad zirgs dzīvo ārā, sienam jābūt nodrošinātam nepārtraukti. Jo tieši šādā veidā zirgs sildās. Siena gremošana un tālāk fermentācijas process zarnās aizņem ilgāku laiku kā zāles pārstrāde, un tas dod siltuma enerģiju ilgāk un vienmērīgāk. Aukstā laikā zirgiem vienmēr jābūt brīvi pieejamai šķiedrvielām bagātai barībai (sienam) kā arī viņiem ir nepieciešamas kustības, lai palīdzētu uzlabot kuņģa-zarnu trakta darbību. Tādejādi zirgiem ir sava iekšējā krāsns, kas darbojas pēc vienkāršas formulas: zirgs+barība+kustības=enerģija=siltums

Ūdenim jābūt brīvi pieejamam. Aukstumā zirgam fizioloģiski samazinās slāpju sajūta, taču tas nenozīmē, ka ūdens nepieciešamība samazinās. Tieši pretēji – ziemā ūdens nozīme zirga organismā kļūst vēl kritiskāka. Slāpju sajūtu smadzenēs regulē hipotalāms. Aukstumā tiek aktivizēti mehānismi, kas prioritizē siltuma saglabāšanu, nevis šķidruma uzņemšanu, kā arī samazinās perifēro receptoru stimulācija, kas parasti signalizē par slāpēm. Organisms “ekonomē” enerģiju. Rezultāts – zirgs retāk izjūt izteiktu vēlmi dzert. Tai pat laikā šķiedrvielu fermentācijai resnajā zirgā nepieciešams ūdens, bet bez pietiekama šķidruma gremošana palēlinās. Tieši tāpēc aukstumā pieaug koliku risks, jo zirgam zarnās rodas “fekāliju sastrēgums”. Jāatzīst, ka šī mums bija viena no pirmajām nelāgajām pieredzēm vienā skarbā ziemā, kad ieviesām zirgu turēšanu laukā 24/7. Mums joprojām nav uzstādītas dzirdnes ganībās, taču regulāri ūdens tiek papildināts dzeramajos traukos, kā arī regulāri vienreiz dienā zirgi tiek ievesti “atpūtai un apskatei” stallī.

Nojume, kur paslēpties. Zirgam ir jābūt iespējai izvēlēties. Tusēt laukā, kaut visdraņķīgākajā laikā vai doties nojumē, lai paslēptos no vēja, lietus, sniega utt. Jā, parasti cilvēki ir pārsteigti, ka ir “suņa laiks”, bet zirgi dibenus pagriezuši pret vēju, savā nodabā gulšņā, gremo sienu un izskatās mierīgi. Un šī ir galvenā atbilde cilvēkam – mums jāļauj zirgam dzīvot zirga dzīvi nesis jāpielāgo viņu dzīvi savai izpratnei par to, kā zirgam ir labāk.

Zirga pamata vajadzības: gana plašas ganībās, kur brīvi var izkustēties; siens; ūdens; vieta, kur paslēpties un citi zirgi.

The post Vai zirgam ziemā salst? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

The post Kad zirgi pieaug un līdz cik gadiem dzīvo? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Kā saglabāt savu personīgo “teritoriju”, vienlaikus esot komandā.

2. Just un ieraudzīt savu komandas biedru.
Zirgs mums māca ne tikai skatīties un klausīties, bet redzēt un dzirdēt vienam otru. Pateicoties speciāliem uzdevumiem, kas kopā ar treneri tiek analizēti, komandas biedriem ir iespēja vienam otru ieraudzīt un sadzirdēt.

3. Komanda un katrs dalībnieks atsevišķi apzinās savas stiprās un attīstāmās puses.

Kāpēc tieši ar zirga starpniecību mēs šo apgūstam? Pateicoties saviem dabas dotajiem instinktiem, zirgs jūt vismazākās izmaiņas apkārtējā vidē. Zirgiem, kā jau bara dzīvniekiem un medījumam, dzīvojot savvaļā vienmēr ir jābūt gatavam reaģēt, lai izdzīvotu. Līdz ar to zirgi pamana mazākās izmaiņas savā apkārtnē. Ieskaitot, arī cilvēka uzvedībā un rīcībā.

Zirgi Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas nodarbībās piedalās kā pilntiesīgi dalībnieki. Zirgs reaģē uz cilvēka konkrētā brīža emocionālo vai uzvedības izpausmi, tādējādi nekavējoties sniedzot atgriezenisko saiti.

Cilvēkam individuāli darbojoties šajās nodarbībās, ir unikāla iespēja apzināt atšķirību kā viņš sevi demonstrē komandai un kā patiesībā komanda viņu uztver. Jā, zirgs redz patiesos “mūs” nevis mums uzspiestās vai mūsu pieņemtās lomas.

Nodarbības mūsu centrā notiek, ņemot vērā laika apstākļus un programmas specifiku – slēgtās telpās vai laukā. Dalībniekiem pieredzei ar zirgiem nav jābūt. Nodarbības notiek “no zemes” un zirga mugurā komandas dalībnieki nekāpj.

Skatīt visus mūsu aktuālos piedāvājumus šeit.

The post Ko komanda var apgūt nodarbībās ar zirgiem? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Kāpēc šāda veida pieredze gūst popularitāti un kas kopīgs ir zirgu un cilvēku “komandām”?

Iveta Dzērve, Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas centrs dibinātāja:

“Zirgs dzīvo “šeit un tagad”. Viņš nedomā par rītdienu. Viņam nav ilgtermiņa mērķu vai uzdevumu. Savukārt mēs mācāmies baudīt mirkli šeit un dzīvot tagad, bet vairumam no mums tas samērā slikti izdodas.

Cilvēki savstarpējā saziņā izmanto verbālu un neverbālu saziņu. Vārdu, mīmiku, žestus. Arī zirgi runā savā valodā, ko mums ir ļoti grūti izprast un iemācīties, jo zirgs pamatā runā, izmantojot neverbālu valodu, kā arī zviegšanu un bubināšanu. Diemžēl, nav mums tādu ausu, astes, ķermeņa un zviegšanas spēju kā zirgiem
Zirgiem, barā izveidojas noteikta hierarhija. Bars nosacīti sadalās pa mazākiem bariņiem. Zirgi, kas turas kopā divatā vai trijatā (visbiežāk). Bara augšgalā ir vadības komanda. Piemēram, mums šobrīd tie ir trīs zirgi.

Domāju, es nepārspīlēšu apgalvojot, ka šī trijotne ir bara gudrākie zirgi. Kerola, Lezoto, Korali. Visi trīs ļoti mierīgi un līdzsvaroti. Vērotāji un lēmuma pieņēmēji. Bez liekām kustībām, bet ja nepieciešams, tad zibenīgi demonstrēs savu nostāju par situāciju pārējiem bara zirgiem, kuri būs nolēmuši pārkāpt robežas.

Ievēroji? Strikta robežu demonstrēšana. Līdzsvars. Miers. Situācijas redzēšana. Lēmuma pieņemšana.

Tieši šo mēs mācāmies un apgūstam komandu saliedēšanas pasākumos un individuālās nodarbībās. Nē, mēs nemācāmies no zirgiem. Zirgs ir starpnieks, kas palīdz cilvēkam ieraudzīt, saredzēt, sajust uzlabojamo un attīstāmo sevi, kā arī komandā.”

Apskati mūsu aktuālos piedāvājumus. 

The post Kas kopīgs zirgu un cilvēku komandai? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Kerolai bija iespēja aiziet. Abi bērni stāvēja un neizrādīja par zirgu interesi. Samulsuši. Kautrīgi. Aizgriezušies no zirga projām.

Kerola neiet projām, kaut viņai ir iespēja. Viņa var pienākt klāt man, kā parasti dara, kad nav ieinteresēta darboties vai nav kontakta ar zirgu terapijas centra klientu.

The post Ar bērniem appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Tu aizskrien uz stalli, asaras birst un glaudi, pieglaudies, čuksti un skūpsti savu zirgu pieres. Smejies un raudi vienlaikus, pretī saņemot kādu dunku pa sāniem – sak, beidz pinkšķēt!

The post Mīlestība pret zirgu appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Taču, ja kritiens beidzies ar smagām fiziskām traumām un bailēm? Kad kritiens bijis tik smags, ka tikai tuvojoties zirgam sirds sāk nežēlīgi dauzīties? Tai pat laikā mīlestība pret zirgiem nav zudusi un pat kļuvusi lielāka. Kā rīkoties šajā gadījumā?

Tad nāk palīgā pacietība, miers un Zirgu asistētās terapijas centra zirgi.

Mēs jums nevaram atklāt baiļu pārvarēšanas “recepti”, jo katrā gadījumā tā ir cita. Taču visos gadījumos ir viena kopēja iezīme. Lai atgrieztu uzticēšanos zirgam un pārkāptu baiļu slieksnim, mēs sākam ar zirga iepazīšanu. Mācāmies zirgu redzēt, dzirdēt un saprast.

The post Pēc kritiena appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Jā, mēs ar prieku strādājam ziemā! Kā nesen atzina viena kliente, izbridusi sniega kupenas – šodien bija visādā nozīmē lieliska nodarbība – aizmirsu savas ikdienas būšanas un nebūšanas, man ir slapja mugura, bet esmu tik laimīga!

Nē, mēs stalli neapkurinām un zirgi arī ziemā dzīvo ārā. Kad ārā ir ziemas pasaka, zirgi jūtas lieliski.

Ģenētiskā līmenī mājas zirgs ir tuvs līdzinieks savvaļas sugasbrālim – ar tādām pat vajadzībām, lai izdzīvotu. Zirgiem ir apbrīnojama dabiska termoregulācija. Mājas zirgiem no cilvēka vajag tik vien kā tādu pat dzīves apstākļu nodrošināšanu, kādus tiem ir paredzējusi daba: brīvas kustības visu diennakti, brīvu pieeju piemērotai barībai (sienam) visu diennakti, dzīvi barā, nagu aprūpi un nojumes, kur patverties no vēja pēc paša izvēles.

The post Kā zirgi jūtas ziemā? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Cilvēki arvien biežāk vēlas sajust zirgu, rūpēties par to nevis tikai “uzkāpt, izjāt, nokāpt”.

Smaidīju par kādas klientes stāstu. Viņa esot zvanījusi uz kādu stalli un teikusi, ka vēlas tikai notīrīt zirgu un varbūt nedaudz ar to pastaigāt pie rokas. Par šo iespēju, protams, samaksājot. Viņai atteica, jo ar zirgu tikai jājot

Jautājums, kāpēc joprojām uzskatām, ka zirga galvenā sūtība ir kalpot cilvēkam to “nesot uz savas muguras”. Sportam. Hobijam. Ar dzelžiem mutē. Asākiem vai “maigākiem”. Dažādiem palīglīdzekļiem. Caur spēku, asinīm un sviedriem, panākot zirga pakļaušanos caur bailēm.

“Es tur redzēju tik nojātus zirgus,” stāsta sieviete, kas nesen pabijusi kādā nomas stallī.

Mēs vēlamies aicināt ieskatīties savu zirgu acīs. Paskatīties uz tiem un godīgi sev atbildēt, vai tavi zirgi patiesi ir laimīgi?

The post Izvēlēties laimīgus zirgus appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Šobrīd tā ieņem stabilu vietu daudzās pasaules valstīs, bet Latvijā vēl tikai sāk attīstīties.

Zirgu asistēta mācīšanās un terapija sākotnēji popularitāti guva Amerikas Savienotajās valstīs, vēlāk jau Lielbritānijā, Īrijā, Beļģijā un daudzās citās Rietumvalstīs.

Būtiski, ka zirgu asistētas mācīšanās un terapijas laikā mijiedarbība starp cilvēku un zirgu notiek tikai uz brīvprātības principiem. Tas nozīmē, ka pret zirgu netiek izmantoti spēka vai piespiešanas paņēmieni.

Tāpēc parasti nodarbības laikā sadarbība notiek ar brīvu zirgu manēžā, āra laukumā vai ganībās. Piemēram, mijiedarbojoties ar zirgu manēžā vai laukumā, pēc iepazīšanās ar zirgu, tam tiek noņemti apauši ar pavadu. Un, jā, jebkurā no minētajām vietām, zirgam ir iespēja “atteikties” būt kopā ar cilvēku un doties projām.

The post Par zirgu asistēto terapiju appeared first on Zirgu terapijas centrs.