Kad redzu, ka neskūti jauni, veselīgi un spēcīgi zirgi pie mazākā vēsumu tiek apsegti ar segām, domāju – ja tas zirgs spētu izteikties, nez, kāds būtu viņa vēstījums?

Diemžēl cilvēka dabā ir savu mīlestību pret dzīvnieku izpaust rūpēs, kas nereti pārvēršas pāraprūpē. Kas jau var būt kaitīga dzīvniekam.

Zirga termoregulācija ir sarežģīta, bet ļoti precīza sistēma, kas izveidojusies evolūcijas gaitā, dzīvojot brīvā dabā ar lielām temperatūras svārstībām – no karstām vasarām līdz bargām ziemām. Zirga organisms pats spēj uzturēt optimālu ķermeņa temperatūru, ja vien cilvēks ar pārmērīgu iejaukšanos šo mehānismu netraucē.

Aukstums pats par sevi zirgam nav kaitīgs. Daudz bīstamāka ir nepareizi un zirgam nepiemēroti apstākļi, kas traucē zirga dabiskajiem termoregulācijas mehānismiem. Šis attiecas gan uz aukstiem laika apstākļiem, gan karstiem.

Zirga apmatojums – dabiska aizsardzība. Zirga apmatojums ir svarīgs fizioloģisks aizsargmehānisms. Tā ir dabiska barjera pret aukstumu, vēju un mitrumu. Gadalaikiem mainoties, zirgiem izaug biezāks apmatojums. Aukstā vai mitrā laikā šie ziemas mati saceļās un starp tiem izveidojas nelielas gaisa kabatas. Efekts ir kā biezai segai. Lūk, kāpēc es esmu pretinieks zirgu skūšanai, jo tādejādi cilvēks izjauc šo dabas doto zirga dabisko termoregulācijas sistēmu. Tā tiek izjaukta arī izskujot uz zirga ķermeņa sirsniņas, burtiņus, zvaigznīte utt. Šo muļķību darot (atvainojos par tiešumu), cilvēks nedomā par zirgu. Izskujot figūras, dabiskā termoregulācija kļūst nevienmērīga.

Un, nē, zirgs nav cilvēkam “pateicīgs” par noskūšanu un pēc tam apsegšanu ar segām. Jo zirgs grib savu ziemas kažoku ar ko var normāli izvārtīties sniegā, drusku tur pagulšņāt un būt laimīgs.

Protams, ir izņēmumi. Tie ir veci un slimi zirgi, kuriem pievēršam papildus uzmanību. Taču arī šeit uzsvars uz veselību. Piemēram, mūsu 28 gadus vecajam Bucim ir tāds kažoks, ka par segas uzklāšanu viņš, ja spētu, man paustu skarbus vārdus. Tātad atslēgas vārds ir veselība. Un – zirgi, kas pārsvarā tiek turēti stallī un ir sporta zirgi ar intensīvu treniņa grafiku.

Tiek nodrošināts siens – nepārtraukti. Kad zirgs dzīvo ārā, sienam jābūt nodrošinātam nepārtraukti. Jo tieši šādā veidā zirgs sildās. Siena gremošana un tālāk fermentācijas process zarnās aizņem ilgāku laiku kā zāles pārstrāde, un tas dod siltuma enerģiju ilgāk un vienmērīgāk. Aukstā laikā zirgiem vienmēr jābūt brīvi pieejamai šķiedrvielām bagātai barībai (sienam) kā arī viņiem ir nepieciešamas kustības, lai palīdzētu uzlabot kuņģa-zarnu trakta darbību. Tādejādi zirgiem ir sava iekšējā krāsns, kas darbojas pēc vienkāršas formulas: zirgs+barība+kustības=enerģija=siltums

Ūdenim jābūt brīvi pieejamam. Aukstumā zirgam fizioloģiski samazinās slāpju sajūta, taču tas nenozīmē, ka ūdens nepieciešamība samazinās. Tieši pretēji – ziemā ūdens nozīme zirga organismā kļūst vēl kritiskāka. Slāpju sajūtu smadzenēs regulē hipotalāms. Aukstumā tiek aktivizēti mehānismi, kas prioritizē siltuma saglabāšanu, nevis šķidruma uzņemšanu, kā arī samazinās perifēro receptoru stimulācija, kas parasti signalizē par slāpēm. Organisms “ekonomē” enerģiju. Rezultāts – zirgs retāk izjūt izteiktu vēlmi dzert. Tai pat laikā šķiedrvielu fermentācijai resnajā zirgā nepieciešams ūdens, bet bez pietiekama šķidruma gremošana palēlinās. Tieši tāpēc aukstumā pieaug koliku risks, jo zirgam zarnās rodas “fekāliju sastrēgums”. Jāatzīst, ka šī mums bija viena no pirmajām nelāgajām pieredzēm vienā skarbā ziemā, kad ieviesām zirgu turēšanu laukā 24/7. Mums joprojām nav uzstādītas dzirdnes ganībās, taču regulāri ūdens tiek papildināts dzeramajos traukos, kā arī regulāri vienreiz dienā zirgi tiek ievesti “atpūtai un apskatei” stallī.

Nojume, kur paslēpties. Zirgam ir jābūt iespējai izvēlēties. Tusēt laukā, kaut visdraņķīgākajā laikā vai doties nojumē, lai paslēptos no vēja, lietus, sniega utt. Jā, parasti cilvēki ir pārsteigti, ka ir “suņa laiks”, bet zirgi dibenus pagriezuši pret vēju, savā nodabā gulšņā, gremo sienu un izskatās mierīgi. Un šī ir galvenā atbilde cilvēkam – mums jāļauj zirgam dzīvot zirga dzīvi nesis jāpielāgo viņu dzīvi savai izpratnei par to, kā zirgam ir labāk.

Zirga pamata vajadzības: gana plašas ganībās, kur brīvi var izkustēties; siens; ūdens; vieta, kur paslēpties un citi zirgi.

The post Vai zirgam ziemā salst? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

The post Par zirgiem un enerģiju appeared first on Zirgu terapijas centrs.

The post Kad zirgi pieaug un līdz cik gadiem dzīvo? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Kā saglabāt savu personīgo “teritoriju”, vienlaikus esot komandā.

2. Just un ieraudzīt savu komandas biedru.
Zirgs mums māca ne tikai skatīties un klausīties, bet redzēt un dzirdēt vienam otru. Pateicoties speciāliem uzdevumiem, kas kopā ar treneri tiek analizēti, komandas biedriem ir iespēja vienam otru ieraudzīt un sadzirdēt.

3. Komanda un katrs dalībnieks atsevišķi apzinās savas stiprās un attīstāmās puses.

Kāpēc tieši ar zirga starpniecību mēs šo apgūstam? Pateicoties saviem dabas dotajiem instinktiem, zirgs jūt vismazākās izmaiņas apkārtējā vidē. Zirgiem, kā jau bara dzīvniekiem un medījumam, dzīvojot savvaļā vienmēr ir jābūt gatavam reaģēt, lai izdzīvotu. Līdz ar to zirgi pamana mazākās izmaiņas savā apkārtnē. Ieskaitot, arī cilvēka uzvedībā un rīcībā.

Zirgi Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas nodarbībās piedalās kā pilntiesīgi dalībnieki. Zirgs reaģē uz cilvēka konkrētā brīža emocionālo vai uzvedības izpausmi, tādējādi nekavējoties sniedzot atgriezenisko saiti.

Cilvēkam individuāli darbojoties šajās nodarbībās, ir unikāla iespēja apzināt atšķirību kā viņš sevi demonstrē komandai un kā patiesībā komanda viņu uztver. Jā, zirgs redz patiesos “mūs” nevis mums uzspiestās vai mūsu pieņemtās lomas.

Nodarbības mūsu centrā notiek, ņemot vērā laika apstākļus un programmas specifiku – slēgtās telpās vai laukā. Dalībniekiem pieredzei ar zirgiem nav jābūt. Nodarbības notiek “no zemes” un zirga mugurā komandas dalībnieki nekāpj.

Skatīt visus mūsu aktuālos piedāvājumus šeit.

The post Ko komanda var apgūt nodarbībās ar zirgiem? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Kāpēc šāda veida pieredze gūst popularitāti un kas kopīgs ir zirgu un cilvēku “komandām”?

Iveta Dzērve, Zirgu asistētas mācīšanās un terapijas centrs dibinātāja:

“Zirgs dzīvo “šeit un tagad”. Viņš nedomā par rītdienu. Viņam nav ilgtermiņa mērķu vai uzdevumu. Savukārt mēs mācāmies baudīt mirkli šeit un dzīvot tagad, bet vairumam no mums tas samērā slikti izdodas.

Cilvēki savstarpējā saziņā izmanto verbālu un neverbālu saziņu. Vārdu, mīmiku, žestus. Arī zirgi runā savā valodā, ko mums ir ļoti grūti izprast un iemācīties, jo zirgs pamatā runā, izmantojot neverbālu valodu, kā arī zviegšanu un bubināšanu. Diemžēl, nav mums tādu ausu, astes, ķermeņa un zviegšanas spēju kā zirgiem
Zirgiem, barā izveidojas noteikta hierarhija. Bars nosacīti sadalās pa mazākiem bariņiem. Zirgi, kas turas kopā divatā vai trijatā (visbiežāk). Bara augšgalā ir vadības komanda. Piemēram, mums šobrīd tie ir trīs zirgi.

Domāju, es nepārspīlēšu apgalvojot, ka šī trijotne ir bara gudrākie zirgi. Kerola, Lezoto, Korali. Visi trīs ļoti mierīgi un līdzsvaroti. Vērotāji un lēmuma pieņēmēji. Bez liekām kustībām, bet ja nepieciešams, tad zibenīgi demonstrēs savu nostāju par situāciju pārējiem bara zirgiem, kuri būs nolēmuši pārkāpt robežas.

Ievēroji? Strikta robežu demonstrēšana. Līdzsvars. Miers. Situācijas redzēšana. Lēmuma pieņemšana.

Tieši šo mēs mācāmies un apgūstam komandu saliedēšanas pasākumos un individuālās nodarbībās. Nē, mēs nemācāmies no zirgiem. Zirgs ir starpnieks, kas palīdz cilvēkam ieraudzīt, saredzēt, sajust uzlabojamo un attīstāmo sevi, kā arī komandā.”

Apskati mūsu aktuālos piedāvājumus. 

The post Kas kopīgs zirgu un cilvēku komandai? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Brīvība un bars

Aptuveni pirms diviem gadiem pie mums atveda divus zirgus, kas ilgu laiku bija dzīvojuši diendienā kopā. Divatā. Šobrīd lielais bars abus jau ir pieņēmis, ik pa laikam gan padzenājot un ierādot viņu īsto vietu. Taču nu jau mums ir skaidrs, ka bars bez viņiem var, bet viņi bez bara – vairs nē. Lai arī ikdienā abi dzīvo nedaudz savrup, bars no viņu puses tiek uzraudzīts īpaši.Taču galvenais, ko vēlējos izstāstīt par mūsu veco pāri…. Kad viņus atveda, tad nebija iespējams vienu kaut kur aizvest. Kaut tikai vienu zirgu atstāt boksā, bet otru – izlaist ārā. “Pamestais” panikā zviedza, riņķoja pa boksu vai skraidīja gar aploku. Ņemot vērā, ka abi ir pieklājīgā vecumā, visvairāk mani uztrauca, kas notiks, ja viens no viņiem nolems ‘aiziet’…? Šobrīd mums ir sirdsmiers arī par šo aspektu, jo abiem džekiem pievienojusies mūsu frīzene Zola. Rezultātā lielajā barā izveidojot stabilu mazo bariņu.Lipicas šķirnes ķēvi Konkordiju mēs nopirkām Lietuvā. Faktiski nolēmām izglābt zirgu no tā labturībai absolūti nepieņemamiem apstākļiem. Zirgi dzīvoja stallī no kura ārā netika nedēļām un pat mēnešiem. Daudzi bija tā sisti, ka baidījās pat no straujākas rokas kustības. Personīgi mani dāmīte sākumā “iesvētīja” ar pamatīgu dunku pa sāniem, vismaz uz mēnesi iezīmējot ar milzu zilumu. Cēlās divkājās; koda un spēra… Vārdu sakot, izrādīja visu savu sievišķo aizvainojumu uz cilvēku. Šobrīd Konkordija ļoti cenšas mācīties un izrādīt savu mīlestību pret cilvēku. Jāatzīst gan, ka svešie viņai ir samērā vienaldzīgi, jo lipicas šķirnes zirgi ir ļoti līdzīgi frīziešiem – īpaši pieķeras savam cilvēkam.Jā, kad Konkordija ieradās mūsu stallī, pēc dažiem mēnešiem viņa atplauka un ar visu savu būtību parādīja, ka bars un dzīve kopā ar baru ganībās viņai ir ļoti nepieciešama. Neskatoties uz to, ka bars viņu pirmajās nedēļās riktīgi trenkāja pa lauku un pēc tam vēl daudzu mēnešu garumā turēja atstatu no sevis…. Princesi neuztrauca nekas, jo beidzot viņai bija iespēja vārtīties, kontaktēties ar citiem zirgiem un atrast barā savu draudzeni Karameli, ēst zāli, iet peldēties un …. skriet, skriet, skriet…!

Zirga pamata vajadzība – bars

Pirms kāda laika vienā diskusijā lasīju divu zirgu īpašnieču saraksti par savu zirgu labo dzīvi. Viņu zirgiem katru dienu esot treniņš divu stundu garumā, masāžās, solāriji.. Vārdu sakot, esot fantastiski labturības noteikumi un ko gan citu zirgs var vēlēties… Nē, es neiesaistījos šai diskusijā, pasakot, ka neko no iepriekš minētā viņu zirgi tā patiesi nemaz nevēlas. Lai cilvēks sadzirdētu, viņam ir jāgrib klausīties. Skumji ir atzīt, ka joprojām ir gana daudz zirgu īpašnieku un jātnieku, kas ne tikai nezina, bet pat nevēlas zināt par zirga labturības pamatiem.Zirgs ir sociāla būtne un dzīve barā tam ir pamata vajadzība. Jo tikai dzīvojot barā zirgs jūtas drošībā. Diemžēl ikdienā dzīvojot boksā, dažas stundas pavadot pastaigu aplokā un regulāri trenējoties – šī pamata vajadzība zirgam nodrošināta netiek. Esmu lasījusi, ka Šveicē ar likumu ir aizliegts turēt tikai vienu zirgu! Ne velti, jo daudzi pētījumi ir pierādījuši, ka dzīvojot vienatnē, zirgs regulāri izjūt trauksmi. Pa ja zirga īpašniekam šķiet, ka viņa zirdziņš taču vienmēr ir mierīgs un priecīgs, – nē, patiesi laimīgs viņš būtu ikdienā baudot citu zirgu kompāniju. Interesanti, ka ārēji zirgs trauksmi var pat neizrādīt. Kaut gan ir jābūt gana zinošam, lai spētu noteikt kā zirgs patiesībā jūtas un faktu, ka zirgs jūtas slikti, spēj pamanīt tikai pieredzējis un zinošs zirgu pazinējs.Liedzot zirgam iespēju ikdienā kontaktēties ar citiem zirgiem, mēs liedzam to, ko tam likusi baudīt māte daba – hierarhijas veidošana, rotaļas, vienam otra kažoka sakopšana, iespēja kontaktēties ar saviem sugas pārstāvjiem.Fragments no zirgu turēšanas vadlīnijām, Vācija (Vācijas Federālā Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministrija (Bundesministerium für Ernährung, Landwirtschaft und Verbraucherschutz) kopš 1995.gada 10.novembra izdevusi “Zirgu turēšanas vadlīniju novērtējumu no dzīvnieku aizsardzības skatpunkta” (Leitlinien zur Beurteilung von Pferdehaltungen unter Tierschutzgesichtspunkten)):“Zirgi ir grupās dzīvojoši dzīvnieki, kuriem ir nepieciešams kontakts ar sugas indivīdiem. Ja šis kontakts iztrūkst, zirgam nereti rodas uzvedības traucējumi un saskarsmes problēmas. Viena vienīga zirga turēšana, bez “sugas brāļiem”, ir pretrunā ar zirga dabisko sociālo uzvedību.”

Arī zirgiem ir zirgi – draugi

Interesanti, ka dzīvojot barā, atsevišķiem zirgiem izveidojas īpašas draudzības jūtas. Mūsu Lezoto lielā mīla ir Kerola, kas bez sava pielūgsmes objekta skumst. Kad pavisam nesen slimības dēļ Lezoto nedēļu vajadzēja pavadīt izolācijā, Kerola regulāri stāvēja pie aploka un gaidīja viņu.

Avelīnas lielākais prieks un acuraugs ir frīzs Deivijs, kurš ir ļoti pašpietiekams zēns, bet pielūdzējas uzmanības izpausmes ir pieņēmis. Tāpēc ganībās vienmēr turas abi kopā.

Konkordiju no staļļa nedrīkst vest ārā bez Karameles. Abas ir nešķiramas draudzenes kopš pirmās tikšanās dienas.

Korelī vienmēr būs kopā ar Lezoto un Kerolu. Patiesībā Kerolu viņš tikai pacieš, bet kaut kā tas Lezoto abiem ir jāsadala.

Kontiki vienkārši nevar dzīvot bez bara. Savulaik uzaugusi barā, pēc tam pabijusi lielajos staļļos, kur dzīvojusi citā režīmā, Kontiki lielākās bailes tagad – atkal baru pazaudēt.

Kad izlem iegādāties zirgu, vispirms apdomā, vai spēsi tam nodrošināt atbilstošus dzīves apstākļus. Un vai tiešām tavs zirgs nav pelnījis trakulīgu skrējienu ganībās ar saviem sugas brāļiem; pieķeršanos kādam konkrētam zirgam; rūpīgu kažoka “sakopšanas pakalpojumu”, ko tā pa īstam spēj sniegt tikai otrs zirgs; attiecību skaidrošanu un absolūtu laimes un vienotības sajūtu ar baru meklējot labākās zālītes pļavā?Nelaimīgu zirgu Latvijā ir gana. Un atceries, ka zirgs sapņo par zirgiem nevis cilvēku. Savukārt patiesa zirga laime ir zinošs saimnieks un dzīve barā.

Augusta stallis saimniece Iveta Dzērve 

The post Par ko sapņo zirgs? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Mani pirmie divi zirgi tika iegādāti lielā zirgaudzētavā, kur kādu laiku arī tika turēti. Jā, es daudz iemācījos, vērojot un klausoties audzētavas īpašnieci un viņas stāstus. Un arī toreiz man radās jautājumi. Kāpēc ērzeļi tur mēnešiem tiek turēti boksos bez iespējas brīvi katru dienu izkustēties. Vai tiešām auzu kilogrami jādod katru dienu zirgiem, ja tiek faktiski netiek fiziski noslogoti. Un vai tiešām ir pareizi “izraut” mežonīgu zirgu no bara, ar varu uzlikt viņam apaušus/iemauktus, steidzami un visai skarbi to apjāt, lai jau burtiski pēc mēneša to varētu pārdot… Tikai pēc laika sapratu, ka arī mans lielais Lezoto tieši šādā veidā savulaik tika “apstrādāts”, tāpēc joprojām (drīzumā jau būs pagājuši vairāk kā 10 gadi), viņam ir vairākas aizliegtās zonas un lietas, ko cilvēks nedrīkst darīt.

Es ilgi meklēju savu ceļu pie zirgiem. Caur asarām, lauztām ribām un rokām, zilumiem, kritieniem. Un visos gadījumos es maksāju tikai un vienīgi par savām kļūdām, muļķību un pieredzes trūkumu.

Zirgi ir mana dzīve un skola. Bez zirgiem es nebūtu iemācījusies, ka lēnāk ir ātrāk. Nebūtu līdz mielēm pārliecinājusies, ka “es zinu, ka nezinu”.

Zirgi neļauj man novecot! Un tikai tagad saprotu, ka mans mūžs noteikti būs pārāk īss, lai es kļūtu par ideālu savu zirgu saimnieku. Joprojām kļūdos; joprojām meklēju pareizo ceļu zirgu apmācībā – maksimāli humāni, panākot sadarbību un ieinteresētību no zirga puses. Priecājoties par katru pussolīti mūsu kopējā attīstībā.

Augusta stallis saimniece Iveta Dzērve

The post Zirgi ir mana dzīve un skola appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Augusta stallis saimniece Iveta Dzērve

The post Vai zirgi mēdz izveidot draudzīgas attiecības? appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Tāpēc atkal sekoja mācības, darbs ar zirgiem, kļūdas un uzvaras un atziņa:
– ceļš uz zirga dvēseli būs ilgs, pilns asaru un prieka mirkļu. Tas nekad nebeigsies un dienas, kad šķiet tik daudz paveikts, nomainīs citas, kad liksies, ka tu neko nemāki un zirgi tevi nesaprot.

Mans ceļš?
Jā, esmu to atradusi.

Mani patiesi interesē un aizrauj darbs ar zirgu brīvībā vai brīvu zirgu. Jūtos patiesi laimīga brīžos, kad vien mani ieraugot viss mans zirgu bars lēkšos metas mani satikt un kad mums kopā izdodas kopā būšanas reizēs vēl mazu solīti paspert pretī abpusējai sapratnei.
Mani aizrauj izzināt zirgu uzvedību barā, vērot un rast atbildes uz “kāpēc?”. Stāstīt, izglītot un skaidrot cilvēkiem par zirgu pasaulē redzēto un saprasto. Par to, kas ir nepieciešams laimīgai zirgu dzīvei.
Mani interesē audzināts un saskarsmē ar cilvēku drošs zirgs. Jo kāda jēga zirgam iemācīt dažādus trikus; lepni palēkšot vai pārlekt šķērslim, ja elementāra pastaiga pie rokas ar zirgu ir līdzvērtīga cīņai ar pūķi baisuli?

Un, protams, pāri visam ir zirga apmācība, izmantojot zirgam draudzīgas apmācību metodes, nekaitējot zirga fiziskajai un emocionālajai veselībai.

Augusta stallis saimniece Iveta Dzērve

The post Ceļš uz zirga dvēseli appeared first on Zirgu terapijas centrs.

Kāpēc zirgi baidās?

Zirgs apkārtējo pasauli uztver savādāk kā cilvēks, jo viņa maņu orgāni ir būvēti uz “citiem pamatiem”. Zirgs ir dzīvnieks upuris, tāpēc daba viņa maņu orgānus veidojusi tā, lai tas savlaicīgi fiksētu uzbrucēju. Stāvot vienā pozīcijā ar īpašo zirga redzi pārskatītu faktiski visu laukumu sev apkārt, savukārt ar īpašo zirga dzirdi saklausītu draudus pat agrāk kā ieraudzītu.

Redze. Ja cilvēkam acis novietotas samērā tuvu viena otrai sejas centrālajā daļā, tad zirgam tās ir novietotas nedaudz sānis viena no otras. Tāpēc, ja mēs redzam tieši sev priekšā un nedaudz sānis, zirgam redze ir gandrīz par 360 grādiem.

Neliela aklā zona zirgam ir tieši aizmugurē, bet to viņš var “labot”, nedaudz pagriežot galvu. Tāpēc tuvojoties no aizmugures, iesaka ar zirgu runāt. Aklā zona ir arī zirgam tieši priekšā, tāpēc daudziem zirgiem var būt nepatīkama utji, putji ņemšanās tieši pretī. Te gan vairāk ir runa par straujām mīlestības izpausmēm.

Vārdu sakot, pateicoties savai smalkajai redzei, zirgs pamanīs niecīgākās izmaiņas sev apkārt. Jums liekas, ka pie sienas nolikāt tikai nieka mazu spainīti? Ak, nē, zirga smadzenēs noskanēs trauksmes signāls un sākotnējā reakcija var būt arī straujš lēciens sānis (vai, cik sāpīgs bija mans pirmais kritiens no zirga ļoti līdzīgā situācijā!)

Dzirde – arī attīstīta daudz labāk kā mums. Brīžos, kad šķiet, ka zirgs kārtējo reizi nervozē par sīkumiem, iespējams patiesībā viņš uztvēris kādu skaņu, kas mūsu dzirdei palikusi nesadzirdēta.

Oža – smalka, kas sniedz fantastisku informācijas apjomu! Piemēram, manēžā sugas brāļa vai māsas atstātā “čupa” ir vērā ņemams informācijas apjoms, ko būtu vēlams zirgam ļaut apgūt. Paostīs, pavaibstīsies un mierīgs dosies ar jums kopā darboties.

Secinājums? Esot ar zirgu, augstāk minēto būtu vēlams zināt un ņemt vērā, tādejādi sadarbība būs veiksmīgāka un abpusēja sapratne lielāka.

Augusta stallis saimniece Iveta Dzērve

The post Kāpēc zirgs baidās? appeared first on Zirgu terapijas centrs.